Stāsts ir par puiku, kurš ar savu ģimeni dzīvo Golānas augstieņu reģionā (vieta, starp Sīrijas un Izraēlas robežu), atcerējies savu iepriekšējo dzīvi un vietu, kur ticis nogalināts. Un puika atceras arī to, ka nogalināts ar cirvi. Viņš visiem apkaimes iedzīvotājiem parādīja vietu, kur ticis nogalināts iepriekšējā dzīvē un tur tiešām bija skelets un galvaskausā bija cirvja sitiena pēdas.
Pārsteidzošā kārtā puika spēja arī parādīt, kur noslēpts cirvis un arī tas tur tika atrasts.
Pasaulē ir daudz bērnu, kas vecākiem stāsta, kas bijuši iepriekšējā dzīvē, bet praktiski nav tādu, kas spēj parādīt sava līķa vietu. Šis puika iepriekšējā dzīvē esot bijis no druzu etniskās grupas, kura savā kultūrā un eksistencē vienmēr atzinusi reinkarnēšanās iespēju kā faktu.
Pilnai programmai un ticamībai par neticamo faktu, puika pateica slepkavas vārdu. Uzvārds slepkavam bijis Hardo, pēc tāda arī tika atrasts. No sākuma gan nav atzinies izdarītajā, bet viss tika novests līdz galam, kad slepkavam priekšā tika nolikts puika, ar dzimumzīmi cirvja sitiena vietā. Respektīvi, slepkava iekšēji sabruka no šoka. Puika pateicis arī savas iepriekšējās dzīves vārdu, slepkava šajā brīdī momentā atzinis savu vainu.
