Izrādās, ka dzīvē tomēr notiek pārsteidzošas lietas! Tieši šis vīrs ir piedzīvojis, ko pavisam unikālu.

Dažreiz viena no superīgākajām lietām, ko varētu padarīt nedēļas nogalēs, ir aiziet uz kādu vietējo krāmu un lietotu mantu tirgu. Šo nodarbi var salīdzināt, kā medības, tu nekad nevari zināt, ko tu atradīsi. Daudzi cilvēki turp dodas, lai atrastu, ko vērtīgu un nepārspēju, taču bieži vien uz savām mājām, aiziet ar tukšām rokām. Taču, ja izdodas atrast, ko antīku un superīgi skaistu, tad to var uzskatīt par apbalvojumu.

Tieši kāda sieviete no Kolorādo štata piedzīvoju šo neparasto sajūtu, atrast, ko ļoti, ļoti neparastu. Šis priekšmets nebija ne vērtīgs, ne arī skaists, tas bija kaut kas pavisam cits. Šī sieviete bija iegādājusies kādu vecu ierakstu plati un tās vāciņā viņa atrada nozīmīti ar mīlestības vēstuli no Otrā Pasaule kara, šī vēstuli tika rakstīta aptuveni pirms 70 gadiem, bet kas notika tālāk, ir vēl pārsteidzošāks.

Ticiet vai nē, bet vēstules autors atradās pavisam netālu… Šīs vēstules autors bija Bils Mūrs, kuram nu jau bija 90 gadu. Viņš ir izbijis kara veterāns, kurš saņemot vēstuli, vienkārši nespēja valdīt savas asaras.

“Es nekad neticēju, ka kādreiz redzēšu šo vēstuli, tā beidzot ir atradusi mani! Šo vēstuli es rakstīju, kad atrados Eiropā, es tiešām neticu savām acīm!” noteica vecais kungs.

Šī bija pati pirmā vēstule, ko Bils bijis rakstījis savai mīļotajai. Viņam bija tikai 20 gadu, neticēsiet, bet vēlāk Bils apprecējās ar šo sievieti. Vēstule tika rakstīta 1944. gada 29. decembrī.

“Mana dārgā, mīļā, visu laiku labākā, Bernata, tieši šādi sākās Bila rakstītā vēstule.”
Bils ar prieka asarām acīs jokoja, ka būtu rakstījis vēl vairākus īpašības vārdus, diemžēl viņam vēstulē vairs nebija vietas.
“Tu esi pati labākā, es par tevi domāju ik minūti, nespēju noticēt, ka tu esi mana”
“Es noteikti esmu pats laimīgākais puisis visā pasaulē! Un tam ir tikai viens iemesls – Tu mani padari bezgalīgi laimīgu. Es tevi tik ļoti mīlu.”
“Es vēl nekad savā dzīvē neesmu tik ļoti ilgojies pēc savām mājām, kurās atrodies Tu!”

Šis skaistais pāris bija laimīgi precējušies 63 dzīves gadus, līdz Bernata 2010. gadā nomira.
Bila meita apsver iespēju, ka viņas māte bija vienkārši paslēpusi šo zīmīti plates vāka iekšpusē, lai vēlāk to nodotu savam dēlam, taču par to aizmirsusi. Meita vien piebilst, ka šī ir vienreizēja un neatkārtojama pieredze, kas parāda, kāda ir patiesa mīlestība.

Bils atceras šos visus skaistos brīžus un ikdienu ilgojas pēc viņas.
“Protams, ka nav viegli, es viņu mīlēju un mīlēšu mūžīgi, drīz tiksimies”, noteica Bils ar asarām un prieka nelielu smaidu sejā.