Kad Zinātnieki Ieraudzīja Šo Sibīrijas Mistisko Krāteri, Viņiem Atkārās Mutes

Kad helikopters atklāja noslēpumaino, milzīgo krāteri Jamalas pussalā, Sibīrijā, vietā kuru dēvē par “pasaules malu”, spekulācijas bija milzīgas. Cilvēki runāja, ka to varētu būt radījis meteorīts, pazemes sprādzien saistībā ar netālajiem pazemes gāzes krājumiem, vai kas vēl dīvaināks, varbūt pat ne no šīs planētas.

Krāteris izskatās pat pārāk neticams, lai būtu īsts, bet pētnieki beidzot tur nokļuva 16 jūlijāun tas pavisam noteikti ir īsts. Bet lai arī ekspedīcija atklāja vairāk informācijas par to, tā patiesais rašanās cēlonis joprojām tiek pētīts.

Šādi tas izskatās no helikoptera

Daži domā, ka krāteri varēja radīt “pingo” – ģeoloģiska pazīme, kas atrasta citās līdzīgās vietās kā Jamalas pussala.

Pingo ir kalns vai kupols kas veidojas mūžīgā sasaluma zonās dēļ pazemes, ledus veidojumiem, ko izraisa pazemes ūdens spiežoties uz augšu. Tur tas sastopas ar zemu temperatūru un sasalst. Ja tas izkustu dēļ siltākas temperatūras tas varētu atstāt aiz sevi šādu krāteri.

Vēlviena iespēja ir ka zeme pamazām sasilstot izkausējusi pazemes ledāju un tam kūstot tas izlaidis gadu tūkstošus vecas gāzes, kas ceļoties ir radījušas šo krāteri.

“Pagaidām mēs varam pavisam pozitīvi teikt, ka iekšējo procesu rezultāte ir noticis izvirdums sasaluma zonā,” Andrejs Plekhanovs, vecākais pētnieks no Valsts zinātniskā centra Arktikas pētījumos, pastāstīja Sibīrijas Times. Citiem vārdiem sakot, lai kas arī  notika, tas radīja spiedienu, kas izspieda augšējo zemes slāni radot caurumu.

Anna Kurčatova no Arktikas Zinātniskās pētniecības centra aprakstīja procesu Sibīrijas Times kā sasaldētā gāze, sāls un smiltis pazemē var būt uzsilušas pietiekami, lai radītu “ietekmi, kā izšaujot no šampanieša pudeles korķi.”

Plekhanovs un citi pētnieki ir teikuši, ka krāteris, visticamāk, radās mainoties temperatūrai reģionā – potenciāli saistītai ar globālo sasilšanu – lai gan ir nepieciešama papildus izpēte, lai būtu droši. Jamalas pussala ir piedzīvojusi īpaši siltas vasaras, kas varētu būt izraisījušas kušanu.

Izmeklēšanā atklājās, ka cauruma augšpusē krātera diametrs ir aptuveni 100 pēdas, kas ir mazāk par sākotnējām aplēsēm, vairāk nekā 600 pēdas, lai gan tas ir grūti to izmērīt, jo tam ir nedaudz ovāla forma. Krāteris ir dziļš – aptuveni 300 pēdas un apakšā ir ledus ezers.

Pētījuma komanda saka, ka ledus krātera malās kūst, jo tās ir pakļautas saules stariem, izraisot ūdens plūsmu lejup, uz ezeru. Tas var piepildīt krāteri.

Lai gan zinātnieki domāja, ka sākumā viņi redzējuši degšanas pēdas uz malām, tuvāka pārbaude neatklāja ugunīga sprādziena pēdas, kas izslēdz meteorītu. Plekhanovs arī teica, ka krāteris nav gluži pietiekami tuvu gāzes laukiem, aptuveni 19 jūdžu attālumā, lai to izraisītu gāzes sūknēšanas negadījums.

Krievu zinātnieki izmanto satelīta kadrus, lai redzētu, vai tā var noteikt, kad krāteris parādījās, lai gan tie iedomājas ka tas notika pirms gada vai diviem.

Plekhanovs teica, ka šī parādība šķiet dabiska, lai gan joprojām ir neticami dīvaina. Viņš stāstīja Sibīrijas Times, “Es nekad neesmu redzējis kaut ko tamlīdzīgu, lai gan esmu bijis Jamalā daudz reizes.”