Prezidents Raimonds Vējonis ir nācis klajā ar tik tiešām svarīgu paziņojumu visai Latvijai
Kā jau zināms, jauna prezidenta noteikšanai ir nepieciešama 51 Saeimas dalībnieku balss, tāpēc pat ja kāda valdību veidojoša frakcija atteiktos balsot par Egilu, tad tas būtu pietiekami liels cipars, lai apdraudētu amata iegušanu. Pie šadiem secinājumiem arī ir nonācis Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars: “Būs sarežģīti partijām izvirzīt pēc tiem kritērijiem, kurus pašas partijas ir noteikušas, spēcīgāku prezidenta kandidātu, kas varētu sacensties ar Egilu Levitu. Tas, kas man šķiet drīzāk – ka atsevišķas partijas mēģina pieturēt vēl pie sevis savu zelta kārti un nesteigties ar paziņojumiem. Protams, šis apstāklis rada riskus.”
Nesaktoties uz to, ka “Jaunās Vienotības” (JV) biedri publiski nostājas Levita pusē saistībā ar prezidenta amatu, premjera partija vēl nesteidz izziņot savu kandidātu, apstiprina JV Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis: “Divas partijas ir nosaukušas vienu kandidātu, divas partijas vēl nevar vienoties. Esot premjera partijai un vadot šo procesu zināmā mērā, mums ir būtiski saprast visas intereses, rast atbildes uz visiem jautājumiem, kuri ir tām partijām, kuras vēl nav paziņojušas savu kandidātu. Un mēs centīsimies turpināt darbu mierīgi, bet tajā pašā laikā grafiks ir skaidri zināms, tas netiks tik vienkārši ietekmēts.”
Saeimai vēl preikšā būtisks budžeta pieņemšanas process, kas tieši varēs apstiprināt vai koalīcija varēs sastrādāties un risināt problēmas komandas garā. Tāpēc par valsts prezidenta amata pārvēlēšanu ir vēl pārāk agri diskutēt, kamēr ir citas, steidzamākas lietas, ko risināt, precizē “KPV LV” frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs: “Pašlaik noteikti valdībāi būtu jāpievēršās budžetu izstrādei, jo tas tomēr ir daudz svarīgāks iedzīvotāju maciņiem, nekā jaunu prezidenta kandidātu nemitīga apspriešana. Budžets ir svarīgāks.” Zakatistova frakcijā gan nav vēl viena stabila viedokļa par to, kas būtu atbilstošākais kanditāts uz drīzumā jauno pieejamo valsts amatu.
“Attīstībai/Par!” pagaidām arī nesteidzas nostāties Egila Levita pusē, visai iespējams, ka šī frakcija varētu arī izvirzīt pilnīgi citu, daudz liberālāku cilvēku. Par šādu situācijas attīstību nenoliedz arī “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts: “Ja par Levita kungu mēs diskutējam, ka viņa uzskati ir salīdzinoši konservatīvi, ja konservatīvās partijas uzskata, ka šī kandidatūra ir piemērota, es domāju, tas viss ir saprotami, pieņemami un cienījami. Tai pašā laikā es vēlreiz gribētu uzsvērt to, ka ir laiks un, manuprāt, vajadzība pēc publiskas diskusija par kandidātiem. Nevis, ka mēs te tagad kā koalīcija centīsimies darīt tā, lai likvidētu diskusijas esamību, likvidētu sāncensību, likvidētu atklātu konkurenci. Noteikti nav jāuztraucas, ka te var notikt kaut kādi aizmuguriski darījumi – balsojumi būs publiski, tie būs atklāti. Nebūs tā, kā iepriekš ir bijis.”
Pagaidām Egils Levits ir uzsācis visaktīvāko reklamēšanas kampaņu starp pārējiem deputātiem. Nedēļu atpakaļ, kad tika prezentēta viņa jaunā grāmata “Valstgriba”, daudzi jurista atbalstītāji bija ieradušies uz šo pasākumu un komentēja, ka tieši tur arī tika lūgti parakstīties par Levita kandidatūras atbalstīšanu. Viens no šiem dalībniekiem, uzņēmējs Normunds Bergs, raidījumā “de facto” arī atklāj savas domas par to, ka prezidentu vēlēšanu sancesībai starp kandidātiem nebūtu jābūt pašmērķim: “Novērojot pēdējā laika politiku, vēlēšanas, ārprātīgo sadrumstalotību, ar ko mēs cīnāmies, es pat būtu laimīgāks, ja pietiekoši ātri parlaments spētu vienoties un nobalsot par vienu kandidātu, un vairāk runāt par to, kas būtu darāmas lietas. Man neliekas korekti, ka vajag pulcēt lielas cilvēku masas un tad taisīt sacensības skatītājiem par prieku.”
Šādu biežu Levita personības parādīšanos un reklamēšanu sabiedrībā, dara uzmanīgu esošo valsts prezidentu Raimnodu Vējoni: “Tas, ka notiek dažādas kampaņas, atbalstot kādu kandidātu, tas ir normāls process, kuru standarti varbūt vēl nav vienoti mūsu valstī. Neviena kampaņa nespēj notikt bez finansiāla atbalsta. Un, protams, tas ir jautājums, kas arī deputātiem, manuprāt, ir jāvērtē: kam ir tik liela interese, un kas ir gatavs finansēt šadus priekšvēlēšanas pasākumus.”
Pagaidām šādām priekšvēlēšanu kampaņām gan vēl ir bijušas salīdzinoši mazas ietekmes spējas, jo pirmai solis ir jāpieņem Saeimas deputātiem. Taču tagad balsojums kļūs atklāts un kandidātu reklāmas kampaņēm sabiedrības virzienā vajadzētu spēlēt lielāku lomu. Paši deputāti noteikti gribēs saprast un redzēt kā ir noskaņojušies vēlētāji.
